Kristus Dzimšanas svētku vigīlijas vakariņas ģimenē 24. XII

Kristus dzimšanas svētku vigīlijas vakarā (24. XII) ģimenes lokā mēs dalāmies ar oblātēm, kas aicina mūs savstarpēji viens otram piedot nodarītās pārestības un censties būt labiem kā maize.
     Šīs vakariņas ir pieticīga maltīte, ko nedrīkst pārvērst par svētku mielastu. Tāpēc tajās netiek lietoti gaļas produkti un alkoholiskie dzērieni. Uz galda, kas ir pārklāts ar baltu galdautu, tiek novietotas sveces, krusts, Evaņģēlija grāmata un šķīvis ar oblātēm, zem kura var palikt nedaudz siena, kas simbolizē Bērna Jēzus guldīšanu silītē uz siena. 
         Kad visi ir sapulcējušies ap svētku galdu, ģimenes tēvs vai māte ievada svētbrīdi ar krusta zīmi, aizdedzina sveces un saka:

         Kristus gaisma.
         Visi atbild: Pateicība Dievam.

       Tiek iedegtas svecītes eglītē un apgaismota “betlēmīte”. Seko Kristus dzimšanas Evaņģēlija fragmenta lasījums (Lk 2, 1-20), pēc kura visi noskaita Ticības apliecinājumu “Es ticu”. Pēc tam seko: 

Lūgumi 
Dievs, mūsu Tēvs, šajā svinīgajā stundā mēs Tevi slavējam un pateicamies par šo nakti, kurā Tu sūtīji mums savu Dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu un Pestītāju.
— Dāvā mūsu ģimenei mīlestības, saticības un miera dāvanu, mēs Tevi lūdzam:V. Uzklausi mūs, Kungs un Dievs.
— Apveltī arī mūsu kaimiņus, draugus un paziņas ar mieru šajā naktī, mēs Tevi lūdzam:V. Uzklausi mūs, Kungs un Dievs.
— Visus vientuļos, slimos, atstātos, nabagus un izsalkušos visā pasaulē mierini un stiprini ar Prieka vēsti šajā svētajā naktī, mēs Tevi lūdzam:V. Uzklausi mūs, Kungs un Dievs.
— Dāvā mūsu mirušajiem tuviniekiem un paziņām (var pieminēt mirušo vārdus) mūžīgo laimi un Tavas godības gaismu, mēs Tevi lūdzam: V. Uzklausi mūs, Kungs un Dievs. 

Tēvs mūsu...     

Lūgšana:            
Kungs Jēzu Kristu, kurš šajā Betlēmes naktī, dzimstot no Vissvētās Jaunavas Marijas, nāci pasaulē, lai atnestu mieru visai cilvēcei un svētītu ģimenes dzīvi, paliec mūsu vidū un vieno mūs visus ar Tavas mīlestības saitēm, lai Tavi vārdi iesakņojas mūsu sirdīs ar patiesības un labestības pārpilnību. Kas dzīvo un valdi mūžu mūžos. Amen.
 

          Galda svētības lūgšana:          
Debesu Tēvs, mēs Tevi lūdzam, † svētī mūs, šo maltīti un tos, kuri to sagatavoja Tava vienpiedzimušā Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus, dzimšanas piemiņai. Kas dzīvo un valda mūžu mūžos. Amen. 

Turot rokā oblāti un nolaužot gabaliņu no tās, ģimenes locekļi viens otram novēl Dieva svētību, stipru ticību, dziļu mīlestību, nešaubīgu cerību, veselību un priecīgus svētkus.

 

Kristus ir piedzimis!

Dārgie tautieši Īrijā, Anglijā, citur Eiropā, Kanādā, Amerikā, Austrālijā un mūsu mīļajā Dzimtenē!

 

          Materializētās sabiedrības drudžainā kustība pa veikaliem un pārparēm dekorētās ielas ar eglīšu mirgojošām gaismiņām liek visiem saprast, ka modernā pasaule jau ir uzsākusi gadskārtējos biznesa svētkus – Ziemassvētkus. Laikam visi pie tādas jaunās kārtības ir sen pieraduši, ka daudzi pat nepamana šo brīnišķīgo klusuma un sagatavošanās gadalaiku – Adventu, ar kuru iesākas Jaunais Baznīcas liturģiskais gads, kas ir sācies ar Adventa 1. svētdienu. Dievnamos netiek dziedāta slavas himna "Gloria" – "Gods Dievam augstumos", jo eņģeļi to dziedās klusajā Betlēmes pusnaktī, vēstījot visai pasaulei par Dieva Dēla piedzimšanu. Toreiz to prieka vēsti dzirdēja tikai gani, jo pārējā sabiedrība gulēja un negaidīja šo tik svarīgo pestīšanas notikumu cilvēces vēsturē. Diemžēl mūsdienās Kristus Dzimšanas svētki lielākajai sabiedrības daļai vairs nav ilgi gaidītie un mīļākie gada svētki, tāpēc cilvēki meklē jaunas izklaides un sensācijas. Sātans visiem spēkiem cenšas novērst ļaužu un arī kristiešu uzmanību no jubilāra Jēzus Kristus, kura pirmo atnākšanu cilvēka miesā mēs svinam 25.12.

       Tieši Adventa laika 4 nedēļas mudina kristiešus labi sagatavoties garīgi nosvinēt skaistos Pestītāja dzimšanas svētkus ar rūpīgi attīrītām no grēkiem sirsniņām, lai tās kļūtu par mīļu mājoklīti Bērnam Jēzum. Adventa gadalaika violētā krāsa ir cerības krāsa, kas ļauj visiem cerēt uz lielo Dieva žēlsirdību un atgādina par bezgalīgo debesu Tēva mīlestību uz grēciniekiem, kuru pestīšanas labā Viņš ir sūtījis pasaulē savu viendzimušo Dēlu. Šodien kristiešiem būtu jārestaurē pazaudēto Adventa laika nozīmi Baznīcā un sabiedrībā, jo bez šī klusuma un gaidīšanas laika nevar patiesi izjust Ziemassvētku prieku, kas tik pirmslaicīgi tiek iztērēts dāvanu pirkšanas sirojumos un pirmssvētku eglītēs vēl pat pirms Adventa laika sākuma. Mūsu bērnībā šis gaidīšanas laiks šķita kauts kas sakrāls, noslēpumains, bez skaļiem trokšņiem, lūgšanu piepildīts laiks. Arī tradiocionālās "kūču vakariņas" 24. decembra vakarā bija pieticīgas, bez gaļas un piena produktiem, kad visa ģimene lauza svētītās oblātes, baudot neizsakāmo sirdsprieku par Kristus dzimšanu, ko ieskandināja ģimenēs paaudžu paaudzēs. Un tad tas prieks tik tiešām bija neaprakstāms, dziedot ar lielu sajūsmu no jauna skanīgo „Gloria” pārpildītajos dievnamos un sveicot viens otru ar vārdiem: "Kristus ir piedzimis!"

         Ar šiem sensenajiem Kristus Dzimšanas laika sveiciena vārdiem es arī vēlos sveikt visus mīļos tautiešus, likteņa pātagas izkaisītus visā pasaulē, gribēdams sadalīt šo svētku prieku sevišķi ar visiem tiem, kuri mani vēl atceras un aizlūdz pie Kunga. Lūdzos par Jums un jūsu mīļotajiem aizgājējiem bieži un novēlu, lai katrā Jūsu ģimenē Dieva Bērns ienes mīlestību, mieru, sirdsprieku, mierinājumu, laimi un pateicību par debesu Tēva dotajām daudzajām dāvanām, kuras esat saņēmuši dzīves laikā. Šajā žēlastības gadā lai Jaundzimušais Pestītājs stiprina Jūsu ticību un paļāvību uz Viņa palīdzību visās dzīves grūtībās un pārbaudījumos! Lai mēs visi sajustu vienmēr šo Emanuēlu – Dievu ar mums – ikdienā, tad mums nebūs bailes ne no kā, ja mēs būsim mīlestībā vienoti ar mūsu Radītāju! Vissirsnīgākie sveicieni visiem slimajiem, vientuļajiem un vecākajiem mūsu brāļiem un māsām: Bērniņa Jēzus skūpstu jums visiem! Šiem maniem svētku sveicieniem pievienoju arī daudzu mūsu tautiešu sveicienus no Īrijas un mīļotās mūsu Dzimtenes Latvijas. Laimīgu un svētīgu Jums visiem arī Jauno 2017. Dieva Bērna žēlastības gadu!!!

Vienots svētku priekā un lūgšanās:

priesteris Andris Solims

 

Lūgums palīdzēt nostiprināt Lielvārdes katoļticīgo dievnama pamatus!

       Lielvārdes katoļticīgo draudzes jaunais dievnams ir iesvētīts tikai 1992. gadā un ir uzcelts vecā dievnama vietā pie katoļu kapiem Meža ielā 18. Tas atrodas uz uzkalna, kurā no trijām pusēm tika veikts uzbērums. Diemžēl dievnama būves darbi tika veikti ļoti pavirši, bez pienācīgā būvuzrauga un neievērojot vajadzīgās tehnoloģijas normas. Pamati ir ielikti uz neblietētās uzbēruma zemes, pat bez šķembām apakšā, bez armatūras, kas tos sasaistītu kopā, bez pamatu paplašinājuma pēdas. Ātros tempos uz jaunajiem pamatiem no ķieģeļiem tika uzcelta baznīca ar torni, kas deva zināmu slodzi uz pamatiem un uzbērumu. Paejot 23 gadiem pēc dievnama pabeigšanas, atklājās, ka tā pamati ir sākuši manāmi sēsties uz leju, radot neskaitāmas lielas plaisas dievnama iekšpuses sienās un dažas lielas plaisas arī ārsienās. Iekšējā labā siena jau ir atdalījusies no blakus sienas ar 2 pirkstu platumā vertikālo plaisu visā sienas augstumā. Fasādes labās puses stūris ir nosēdies 4 pirkstu platumā, sašķeļot arkveidīgo logu un sienu ar diagonālo plaisu līdz pat pamatiem.

      Līdz ar to dievnams atrodas bēdīgā, ja neteikt kritiskā stāvoklī, kas ar laiku var kļūt pat nedrošs tā apmeklētājiem. Ir veikta ēkas detalizēta apsekošana un ir izdots sertificētās SIA „Būvkonsultants” „Būves tehniskās apsekošanas atzinums”, saskaņā ar kuru ir jāveic neatliekami ēkas pamatu un sienu nostiprinājuma darbi. Taču šo darbu izmaksas saskaņā ar piestādīto tāmi sastāda 50000 Eur, bet tādu summu mazā katoļticīgo draudze nekad nespēs savākt. Tāpēc tā griežas ar lielu lūgumu pēc palīdzības pie katra labas gribas cilvēka, kas varētu atbalstīt šo cēlo mērķi saglabāt ārēji skaisto dievnamu no sabrukšanas. Draudze lūdzas par visiem tās labdariem un ziedotājiem un būs pateicīga par katru, kaut nelielo ziedojumu, ko var nodot personīgi dievnamā prāvestam Andrim Solimam (mob. 2985576829855768) vai ieskaitīt draudzes kontā:

Lielvārdes Romas katoļu draudze

Meža iela 18

Lielvārde, LV-5070

Reģ. Nr. 90001080360

SEB Banka

Konta nr.: LV05UNLA0050005798451

Lielvārdes Romas katoļu draudzes prāvests:

Andris Solims

 

08.12.2015. Latvijā tika palaista ēterā jauna katoļu radiostacija Radio Maria Latvija, kas translē dažādus raidījumus (lūgšanas, dziesmas, Sv. Misi, specifiskus raidījumus utt.) 24 stundas diennaktī:

FM frekvencēs: Rīgas rajonā - 97,3

Liepājas rajonā - 97,1

Krāslavas rajonā - 97

internetā:
 http://rml.lv

Nospied: Listen

 Ienāc paklausīties!!!

 

Mīļie tautieši, dārgie draugi!

      Dievs ir ļoti labs un žēlsirdīgs! Viņa Apredzībā esmu atgriezies mīļajā Dzimtenē un saņēmis Rīgas arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča nominātu apkalpot vienu gadu Lielvārdes draudzi Ogres rajonā kā administrators. Pagaidām klāt ir vēl 4 mazas apkalpošanas vietas: Madliena (kur biju kādreiz kalpojis 1995. gadā), Krape, Ķeipene un Jumprava. Tajās vietās dievkalpojumi notiek reizi mēnesī. Pateicība Kungam par šo kalpošanas iespēju!!! Alleluja!

       Jūlija mēnesis bija mana atvaļinājuma laiks, kuru svētīgi izmantoju, lai dotos uz Pasaules Jauniešu dienām Rio de Janeiro, kuras tur notika no 23. - 28. jūlijam. Uz pāvesta Franciska dievkalpojumiem Rio bija ieradušies ap 3,5 miljoni jauniešu un svētceļnieku no visas pasaules malām. Arī no Latvijas bija ap 30 cilvēku grupa, kas turējās kopā un piedalījās katehēzēs un svētajās misēs latviešu valodā. Rio ir ļoti skaista pasaulslavena kūrortvieta ar brīnišķīgo panorāmu un Copacabana plūdmali, kas ir 4 km gara un ietvēra šo milzīgo jauniešu pūli pāvesta vadītajos dievkalpojumos. Brazīlijā tagad ir ziema, kaut ārā ir 25 grādi un var pat peldēties Atlantijas okeānā. Tomēr stiprā lietus dēļ paredzētais laukums Campus Fidei priekš pāvesta noslēguma dievkalpojumiem 27.-28. jūlijā pārvērtās par purvu, kurā nebija iespējams atrasties. Tāpēc nācās pārcelt visus pasākumus un dievkalpojumus atpakaļ uz pilsētas centru Rio de Janeiro, proti, uz Kopakabanas plūdmali. Un tas bija liels prieks visiem jauniešiem un svētceļniekiem, jo mums nevajadzēja doties ārpus pilsētas 70 km un vēl soļot kājām 14 km līdz tam purvainam laukumam, uz kura bija paredzēts arī gulēt pa nakti no sestdienas viģīlijas uz svētdienu... Nav ļaunuma bez labuma! Mūsu latviešu grupa dzīvoja pie Nossa Senhora do Brazil (Brazīlijas Mūsu Kundzes) draudzes locekļiem mājās. Tā rajons saucās Urca, kas atrodas 30-40 minūšu attālumā no Kopakabanas plūdmales, kur devāmies kājām. Tā arī bija ļoti liela privilēģija latviešiem un žēlastība no Kunga. Draudzes locekļi mūs ļoti sirsnīgi uzņēma un rūpējās par mums, lai mums būtu ērti un interesanti Brazīlijā.

      Ļoti iespaidīgs ir vispasaules slavenais kalns Corcovado ar Kristus Karaļa 30 metru augsto statuju, ko var redzēt pa lielu attālumu arī par naktī, kad statuja ir stipri izgaismota. Pestītājs ar izstieptām uz sāniem rokām sveic Rio de Janeiro (tulkojumā: Janvāra upe) visus svētceļniekus un tūristus no visas pasaules malām. Tajā 710 metrus austajā kalnā ved ar speciāliem mikrobusiņiem vai motocikliem, bet var kāpt kalnā zināmu posmu arī kājām. Diemžēl piekļuve ir pilnībā komercializēta. Toties skats no augšienes skaidrā laikā ir apburošs. Noteikti to var salīdzināt ar Tabora kalnu, kur notika Kristus Pārveidošanās 3 apustuļu priekšā (šos svētkus svinam 6. augustā). Otrs slavens kalns ir Cukurkalns, kas sastāv no diviem dažāda augstuma pakalniem ap 400 metru augstiem. Tur var uzbraukt ar vagoniņiem vai arī uzkāpt kājām vienā no pakalniem. Vasarā, kas Rio ir janvārī, februārī un mārtā, ir pāri 40 grādiem karstums un tveice, jo ir daudz ūdeņu apkārt. Tāpēc vietējiem iedzīvotājiem, kuri praktiski nerunā nevienā svešvalodā, pat spāniski, ziemas laiks šķiet auksts (19-25 grādi plusos)...

      Man ceļā uz Rio de Janeiro bija jālido caur New York, tādēļ bija iespēja apskatīt arī skaisto debeskrāpju monstru pilsētu ar iespaidīgajiem daudzstāvu namiem un milzīgiem reklāmu logiem. Stiprais karsums pāri 36 grādiem lika sajust arī ielu smaku, kas radīja zināmu pārsteigumu. Bet vēl lielāks pārsteigums bija, kad ļoti grūti varēja atrast New Yorkā saldējumu veikalus! :)) Slavenā Sv. Patrika katedrāle diemžēl atrodas restaurācijā, tomēr arī tur varēju nocelebrēt latviski sv. Misi un koncelebrēt angliski. Amerikāņi atstāja ļoti labu iespaidu kā laipni un izpalīdzīgi cilvēki, nesavtīgi un dāsni (pašam pat brīnums par to!). No sirds pateicos Andreja Saulīša kungam ar kundzi Ketiju par laipno uzņemšanu savās mājās. Protams, arī brazīlieši neatpalika viesmīlībā, kaut ar tiem saprasties nācās trijās valodās: spāņu-angļu-itāļu, no kā varētu izveidot savu "esperanto" valodas paveidu... :)) Mīļš paldies Elizabetei un Hyltonam par viesmīlību un rūpēm par mani un citiem latviešiem no grupiņas.

      Rio de Janeiro ir apglabāts latviešu jezuītu tēvs Staņislavs Ladusāns, pie kura apbedījuma kriptas sv. Ignācija no Lojolas baznīcā aiz galvenā altāra mūsu latviešu grupiņa lūdzās viņa nāves 20. gadadienā 25.07. Seminārists Rodions nolasīja veselu referātu par tēva Ladusāna izcilo devumu filosofijā, sevišķi gnozeoloģijā, par kuras svarīgo pamatlicēju viņš tiek uzskatīts pasaulē.

     Vēl viens ļoti skaist svētceļojums latviešiem bija uz Aparecida Dievmātes lielāko svētnīcu Brazīlijā, kas būtu kā mūsu 3 Aglonas bazilikas un laukumi kopā. Iespaidīgs ir izveidots Betlēmes ansamblis vienā no uzkalniem. Tur par visu ir ļot labi padomāts un pārdomāts, lai svētceļnieki justos komfortabli un priecīgi. Pati Aparesidas Dievmātes melnā statujiņa ir kādus 40 cm augsta, kuru kādreiz vietējie zvejnieki izzvejoja un tajā vietā uzcēla Dievmātes kapelu, bet vēlāk, kad sākās tajā vietā vairāki brīnumi, uzcēla dienvamu. Daudzo svētceļnieku dēļ nācās uzcelt pavisam jaunu, milzīgu svētvietas ansambli ar milzīgiem laukumiem visās pusēs. Interesanti bija redzēt bazilikas pakštelpās daudzos pateicības devocionālos ķermeņa locekļus no vaska - galvas, kājas, rokas, sirdis... Tos cilvēki pateicībā par saņemto dziedināšanu dāvināja bazilikai. Visi griesti tajās telpās arī ir izlīmēti ar dziedināto fotogrāfijām. Iespaids palika ļoti labs. Mūsu grupiņa tur nocelebrēja latviski sv. Misi.

     Ļoti skaista daba ir Brazīlijā, pat varēja redzēt pa ielām un kalniņiem savvaļā klaiņojošos mazos pērtiķus "mokos". Liela ir augļu izvēle, nav brīnums, ka tiem pērtiķīšiem ir viegla dzīve savvaļā pilsētās.

     Esmu ļoti gandarīts par šo žēlastību un lietderīgi izmantoto atvaļinājuma laiku pēc manas Misijas 5 gadu kalpošanas noslēguma Īrijā. Pateicos par to Dievam veiktajā svētceļojumā uz Milānu un Romu sv. Jāņa Kristītāja un apustuļu Pētera un Pāvila svētkos. Milānas Doms ir vienreizēji apburošs ar savu fasādi - to iesaku visiem apmeklēt, kad būsiet Milānā. Un noteikti uzbrauciet uz Doma jumta, no kurienes var redzēt visu Milānu. Netālu esošajā sv. Ambrozija baznīcā lūdzos pie Milānas diecēzes un rita dibinātāja sv. Ambrozija un mocekļu Ģervāzija un Protāzija relikvijām. Milānas Doma kriptās atrodas piemiņas vieta, kur sv. Ambrozijs nokristīja jaunkonvertēto Augustīnu, kur kļuva vēlāk par izcilāko pasaules kristīgo filosofu sv. Augustīnu. Apciemoju arī Monzas Domu Jāņa Kristītāja svētkos, kurš ir pilsētas aizbildnis. Savukārt sv. Pētera bazilikā 29.06. man bija laime dabūt biļeti dalīt sv. Komūniju pāvesta Franciska vadītajā misē, kurā viņš pasniedza palijas 34 jaunnozīmētiem arhibīskapiem-metropolītiem. Tādēļ varēju redzēt pāvestu tikai dažu metru attālumā pie altāra.

      Bet nu atvaļinājums ir beidzies, un tagad mani gaida jauns darba cēliens Lielvārdē, kuras dievnams atrodas kādus 3 km no dzelzceļa stacijas un pilsētas centra netālu no kapsētas. Būšu priecīgs, ja kāds no draugiem mani apciemos, braucot garām no Rīgas vai ceļā uz Latgali. Dzīvošu draudzes mājā pie baznīcas Lielvārdē, Meža ielā 18. Mans LV mob. ir +371 29855768. Ja kas grib mani sazvanīt no Īrijas, tad, lūdzu, zvaniet uz šo LV mobilo. Bet vienmēr būšu pieejams arī Skype, ja tikai būs labs interneta pieslēgums.

      Sūtu visiem maniem mīļajiem tautiešiem un draugiem Īrijā vissirsnīgākos sveicienus un Dievpalīga vēlējumus. Ieprieciniet mani ar savām labām ziņām, ka turaties pie ticības un ejat uz vietējo īru draudžu dievkalpojumiem svētdienās un svētkos. Turaties un neizšķīstiet materiālismā! Lai Dievs un Aglonas Dievmāte jūs sargā un svētī visos jūsu dzīves soļos un ikdienas gaitās, palīdzot pārvarēt visas sadzīves grūtības! Lūdzos par jums, bet jūs lūdzaties par mani! Tā mēs paliksim garā vienoti lūgšanās.

Dievs, svētī Latviju un tautiešus visā pasaulē!

priesteris Andris Solims

 

Lai ir slavēts Jēzus Kristus!

Mīļie tautieši Īrijā!

       Diemžēl šis ir pēdējais rakstiņš par Latvijas katoļticīgo Misiju Īrijā (=LKMI), jo Dublinas arhidiecēzes vadība ir nolēmusi slēgt mūsu Misiju šī gada jūnijā. Jau notiek atvadu dievkalpojumi visās mūsu kalpošanas vietās, nu ir palicis vēl tikai pēdējais dievkalpojums Rušā, kur tas bija arī pats pirmais 11.05.2008, un jūlijā man ir jāatstāj šī Zaļā sala un jāatgriežas Latvijā pēc pieciem Īrijā nokalpotajiem gadiem. Pamatiemesls šādam lēmumam no Dublinas arhibīskapa Kūrijas darbinieku puses ir lielā finansu krīze, kas ir skārusi arī Īrijas baznīcu šajos ekonomiskās krīzes laikos. Nesamērīgi lielie izdevumi mūsu Misijas uzturēšanai, kas pārsniedz 30 000 Euro gadā, dod zināmu skaidrojumu, ka skaitliski tik maza latviešu katoļticīgo Misija ir nerentabla priekš īriem un ir par lielu apgrūtinājumu, par cik visus izdevumus tās uzturēšanā sedz tikai Dublinas arhidiecēze. Protams, arī nelielais latviešu ticīgo apmeklētāju skaits tika ņemts vērā, slēdzot ciet LKMI. Diemžēl arī skaitliski daudz lielāku rumēņu grieķu-katoļu misiju slēdza ciet. Ko tur var piebilst vai protestēt, ir jābūt pateicīgiem īru baznīcai par tik lielu pretīmnākšanu un atbalstu visu šo piecu gadu garumā. Un te gribu izteikt vislielāku pateicību Dublinas arhibīskapam Diarmuid Martin par to, ka viņš mani laipni uzņēma piecus gadus atpakaļ un sniedza gan materiālu, gan garīgu palīdzību man un mūsu Misijai. Tā bija liela privilēģija un Dieva žēlastība tik mazai latviešu kopienai trimdā lūgties dzimtajā valodā un regulāri vienreiz mēnesī svinēt latviešu dievkalpojumus četrās vai pat piecās vietās Īrijā. Diemžēl ļoti daudzi tautieši nenovērtēja tādu dāvanu un neizmantoja doto iespēju pulcēties uz latviešu dievkalpojumiem, dodot priekšroku laicīgajām vajadzībām.

          Tomēr gribu atcerēties pozitīvi šos piecus nokalpotos gadus Īrijā kā Dieva doto man pārbaudījuma laiku, lai iepazītu labāk priestera – misionāra dzīvi un kalpošanu svešā zemē, kur šis kalpošanas veids ir pavisam savādāks nekā tradicionālajā draudzē Latvijā. Priestera dzīve ir praktiski līdzīga karavīra dzīvei, un viņš tiek sūtīts kalpot Dievam un cilvēkiem tur, kur viņš ir visvairāk vajadzīgs. (Alegoriski es mēdzu šeit piebilst: vai  arī tur, kur ir vismazāk kaitīgs..J) 2008. gadā Īrijā vairāki latviešu katoļticīgie imigranti, kuri šeit dzīvoja un strādāja jau vairākus gadus, lūdza Latvijas baznīcas vadībai atsūtīt priesteri viņu garīgo vajadzību apkalpošanai. Tāds lūgums beigās tika ņemts vērā, un Rīgas arhibīskaps mani nozīmēja par Īrijā dzīvojošo Latvijas katoļticīgo kapelānu. Pirms manas kalpošanas daži priesteri no Romas un Latvijas pāris reizes gadā atlidoja uz Īriju, lai sniegtu tautiešiem garīgos pakalpojumus. Bet ar 2008. gada 11. maiju tika dibināta LKMI, caur kuru ir izgājuši vairāk kā 400 tautieši, kuri kaut reizi bija atbraukuši uz latviešu dievkalpojumiem. Tika apzināti tautieši, un šeit gribu pateikties arī vietējiem masmēdijiem: avīzei „Sveiks!”, portālam „baltic-Ireland” un avīzei „Info Centr”. Pamazām arvien vairāk tautiešu parādījās latviešu dievkalpojumos Dublinā, Rušā, Droghedā, Limerikā un Corkā. Ar laiku radās iespēja kaut pāris reizes gadā apkalpot arī tautiešus Roscrea. Daudz kas paliek atmiņā un sirdī no šī kalpošanas laika, kas raksturojas gan ar prieku par tiem tautiešiem, kuri atsaucās un sāka piekopt kristieša cienīgu dzīvi, daudzmaz regulāri piedaloties mūsu Misijas un vietējās īru baznīcas dzīvē, gan ir bijušas arī sirdssāpes par tiem daudzajiem vienaldzīgajiem, kuri atkrita no ticības Dievam un pārstāja rūpēties par savu garīgo dzīvi. Lielāku kalpošanas laiku esmu veltījis tautiešu garīgajai izglītošanai un apmācībām katehēzes nodarbībās caur Skype, kas šajos apstākļos kļuva par lielisku evaņģelizācijas līdzekli. Daudzi jauni cilvēki tika sagatavoti uz kristībām, iesvētībām, laulībām un Iestiprināšanas sakramentu. Bija iespēja pa skype izrunāt tautiešu samilzušās problēmas, palīdzēt tiem ar padomu, kopā palūgties un uzturēt kontaktus. Tādējādi mans vecais labais dators gandrīz vienmēr bija ieslēgts dienu un nakti visu piecu gadu garumā, lai cilvēki varētu ar mani sakontaktēties  vienmēr, arī pat tad, kad biju brīvlaikā Latvijā vai kur citur. Neviļus esmu gandrīz kļuvis par skype cilvēku! J Un tieši sajūta būt kādam vajadzīgam un noderīgam šeit deva man vislielāku gandarījumu šajā kalpošanā. Gribu uzsvērt, ka iespēja palīdzēt kādam tautietim atrast Dievu un tuvināties Jēzum šajā materiālisma drudža pārņemtajā zemē attaisnoja mūsu Misijas klātbūtni Īrijā.

        Atskatoties uz LKMI darbību, es varētu to raksturot kā pārejas institūciju, kuras mērķis bija sagatavot un ievadīt no Latvijas emigrējušos tautiešus integrācijai vietējā īru baznīcā. Savā ziņā priekš vairākiem Misija kļuva kā tramplīns, lai no tā atspertos lēcienam tālākajā dzīvē jaunajos trimdas apstākļos. Manā skatījumā Misijai bija zināma loma palīdzēt vairākām ģimenēm aklimatizēties un pieņemt vietējo baznīcu, pierast pie regulāras garīgās dzīves praktizēšanas arī svešumā, kur pirmajā vietā valda stingra darba diktatūra un verdzība. Personīgi es centos saglabāt un izkopt mūsu latviskās tradīcijas katoliskajā Baznīcā, lai ticīgie saglabātu to gara mantojumu, kas ir cildens un dārgs ticīgajiem Dzimtenē.

       Jaunā paaudze bieži vairs nezina mūsu ticības tradīcijas Latvijā un tai ir sveša arī ticības kultūra, tāpēc centos mācīt jauniešiem saprast, zināt un izkopt šīs garīgās vērtības, lai bērni ģimenēs saņemtu pareizu kristīgu audzināšanu. Ir ļoti viegli pierast dzert īru bāros un asimilēties ar tiem sliktākajiem vietējās sabiedrības elementiem. Nav brīnums, ja daudziem latviešiem sirdīs nav ielikta vecāku piemēra sniegtā ticība un mīlestība uz Dievu un līdzcilvēkiem, tad to vietu ieņem sliktās lietas un tendence tikai pēc materiālām vērtībām. Misijas nodoms bija saglabāt tautiešos ticības saiti ar Latvijas baznīcu, lai viņi šeit neizšķīstu materiālismā un nepazaudētu savu ticības garu. Tāpēc latviešu dievkalpojumi ļoti atšķīrās no īru dievkalpojumiem gan garumā, gan krāšņumā. Cilvēki, protams, ir ļoti dažādi, ar dažādām uztverēm. Gribētu piebilst, kad visiem izdabāt nekad nebūs iespējams, tāpēc tā nebija mana prioritāte. Tie ticīgie, kuri atvērās uz Dieva vārdu un meklēja ciešāku kontaktu ar Kungu, tie to atrada mūsu Misijas dievkalpojumos, gūstot prieku un garīgo stiprinājumu svētku atmosfērā, kuru kuplināja mūsu mazā ansambļa sirsnīgie un skaistie daudzbalsīgie dziedājumi. Mācījāmies jaunas dziesmas un Mises, lai katrs dievkalpojums būtu kā svētki Dieva godam. Man ir prieks par tiem ticīgajiem, kuri brauca uz mūsu dievkalpojumiem Jēzus dēļ, nevis priestera dotību dēļ. Tādēļ viņiem it sevišķi gribu pateikties no sirds. Liels iepriecinājums bija mani aktīvie palīgi, kuri regulāri piedalījās dievkalpojumos un kalpoja draudzēs, neskatoties, ka vajadzēja noņemties ar saviem vairākiem mazajiem draugiem, kuri tomēr nekļuva vecākiem par šķērsli piedalīties ar visu ģimeni dievkalpojumos. Bija gandarījums, ka pat vairāki īri apbrīnoja latviešu dievkalpojumu svinīgumu un dievbijīgo atmosfēru. Viens īru ticīgais pat no Dublinas speciāli atbrauca uz atvadu dievalpojumu Droghedā, jo bija uzrunāts sirdī caur iepriekšējo latviešu dievkalpojumu Dublinā. Tā bija zināma skaista ticības liecība no mūsu Misijas puses, par ko man arī liels gandarījums, jo LKMI pārstāvēja Latvijas katoļticīgo Baznīcu Īrijā.

       Atvadoties no mūsu Misijas locekļiem, varēju dzirdēt daudzus labus pateicības vārdus, taču arī bažas par viņu tālāko ticības likteni. Gribu teikt, mīļie draugi, ka Baznīca un priesteri ir liels atbalsts ticīgo garīgajā dzīvē, taču no jums pašiem būs atkarīgs, vai jūs gribēsiet turpināt uzturēt savas tuvās attiecības ar Kungu Dievu. Kā jau to vairākkārt biju uzsvēris, mūsu Misijas nodoms bija palīdzēt integrēties īru vietējā baznīcā. Nu šis brīdis ir pienācis, kad ir jāsper droši savi soļi šīs zemes dievnamos, kur jūs gaida tādi paši ticības brāļi un māsas, nevis naidīgi noskaņoti svešinieki. Zinu, ka īri ir ļoti laipni un vienmēr ar prieku aicina savos dievnamos visus ārzemju ticīgos, jo ticam un pielūdzam vienu un to pašu Kungu. Nebaidieties un ejiet droši pie Jēzus, Viņš ir galvenais ikvienā dievnamā, ikvienā tautā, ikvienā baznīcā, kas ir vienota. Turaties pie Kristus, un jūs nepazudīsiet! Tā ir mana atbilde un iedrošinājums – ko darīt tālāk pēc LKMI darbības noslēguma.

       Ja būs labvēlīgi apstākļi un svētība no Īrijas baznīcas vadības puses, lūgšu bīskapiem iespēju atļaut kaut pāris reizes gadā nosvinēt latviešu dievkalpojumus Īrijā no Latvijas atlidojušiem priesteriem, lai sniegtu iespēju izsūdzēt grēkus tiem tautiešiem, kuriem paliek zināmas grūtības ar angļu valodu. Protams, ja tāda atļauja tiks dota, un man būtu dota tāda iespēja kādreiz šeit atlidot svinēt šādus dievkalpojumus, to darīšu ar lielu prieku, jo te tomēr palika man vairāki mīļi cilvēki, ar kuriem daudz pārdzīvots kopā. Un šie cilvēki arī ir priekš manis vislielākā vērtība, kuras dēļ devos piecus gadus atpakaļ uz skaisto Īrijas salu.

        Gribu pateikt visiem maniem draugiem Īrijā – paldies, ka esat bijuši un paliksiet manā dzīvē kā draugi, par kuriem turpināšu lūgties un atbalstīt ar savu garīgo padomu arī turpmāk. Jūs paliekat arvien mani garīgie bērni, kurus mīlu un par kuriem priecāšos arī turpmāk, sazinoties ar jums, ja tikai paši to vēlēsieties – mans skype būs vienmēr jūsu rīcībā! J

      Sirsnīgs paldies arī St. John’s Priory augustīniešu tēvu kopienai pie John’s Lane Church Dublinā uz Thomas Street, kur piecus gadus jūtos kā viņu kopienas loceklis – pieņemts un atbalstīts kā savējais. Sevišķi liels paldies prioram tēvam Tony Egan par tēvišķīgu atbalstu un iedrošinājumu kalpot šeit arī īru draudzei angļu valodā.

      Visiem tautiešiem es novēlu saglabāt savu latviskumu un savas etniskās saknes, mūsu skaistās tradīcijas un mūsu kristīgās vērtības. Māciet saviem bērniem un mazbērniem latviešu valodu, nekaunaties būt latvieši arī ārzemēs, nebēdziet pāri ielai, kad dzirdat tautiešus runājam latviski, esiet draudzīgi, atbalstiet, nevis grauziet, viens otru kā Dieva bērni, dzīvojiet kristiešu cienīgu dzīvi saskaņā ar ticības un morāles likumiem, esiet godīgi un priekšzīmīgi darba rūķi, bet ne vergi svešā zemē, bet galvenais – dariet visu, lai jūs kādreiz atgrieztos savā mīļajā Dzimtenē, kuru Dievs mums ir devis kā skaistāko zemīti pasaulē pie siltās Baltijas jūras, zilo ezeru zemē, kur zied visskaistākie ziedi un dzied vienīgā tauta pasaulē: „Dievs, svētī Latviju!”

LKMI kapelāns –

priesteris Andris Solims

 
Make Text Bigger Make Text Smaller Reset Text Size
 

Meklēt

Login

Vatikānas Radio
Svētais krēsls

Проверка сайта
Яндекс цитирования

 

CB Online

None